Melnais vīns

Es izšķīdinu vīnā tavu tēlu,
Un paliek vīns kā darva melns un rūgts.
Vai manā vārdā nosauktu tu dēlu,
Ja tavās kāzās nebūtu es lūgts?

Būs tavās kāzās viesu daudz - es ceru -
Tavs vīrs, kā klaču tantes runā, glīts.
Es melno vīnu maziem malkiem dzeru
Un jūtu - manī krājas dinamīts!

Vai es no sevis svēto tēlot spēju,
Ja spīd bez matiem it kā nimbs mans skausts?
Un pēkšņi es kā bumba eksplodēju,
No manas mājas paliek tikai grausts!

Un manai sievai spradziens norauj grimu,
"Kā apmetums tas birst," - kā teiktu Grīns.
Un pārvērstu par otru Hirosimu
Es Rīgu, bet kļūst sarkans melnais vīns...