* * *

Kaut nesludina to neviena Derība,
Tu, Nāve, esi vairāk nekā cerība
Tiem, kurus dzīve sit ar policistu stekiem
Un tādējādi pielīdzina džekiem,
Kas piesmirdina pārpildītās kameras,
Un, redzot viņus, uzraugiem bail sametas
Kā stāvošam pie paštaisītām karātavām,
Lai punktu pieliktu drīz dzīves gaitām savām
Kā neskaitāmi tūkstoši to darīja,
Un debesīs ne Svētais Toms, ne Marija,
Uz viņiem skatoties, pat nepiemiedza aci
Kā redzējuši daudz ko paparaci,
Kas šķirbiņu māk pataisīt par vitrīnu,
Lai tajā nelgas skatītos ar izbrīnu,
Vienalga, vai tas būtu Kairā, Tokio vai Parīzē,
Kur smadzenēm var atrast pūderi iebkurā avīzē...