***

Es skatījos uz sievieti vakarā
Kuras lūpas kaktiņš raustījās tenkās
Un spogulī atbalsojās gausas runas
Par to ka mani esot jāved mājās

Tas nekas
Es esmu ar tevi
Un no eglēm krīt skuju smarža
Es to ostīju līdz tā nokrita
Uz bruģa
Un gaidīju kad kritīs vēl

Ļaudis apkārt tikai ar acīm mirkšķināja
Domāja ka visu saprotot
Bet es tik spēru soļus pa tavu ceļu
Un izrādās biju tikai pusceļā

Dzelteni lakoti nagi
No vakarējās sievietes spīdēja
Un čemodānu sprādzes knipsēja
Katram pusceļa garāmgājējam

Katrā ielas stūri
Čabēja lapu puteņi
Un es tik skatījos
Kā no lapām birst miljoniem putekļi

Veikalu skatlogos zibēja
Sievietes lūpu kaktiņš
Tas pats kas nelaida mani mājās
Un egļu smarža
Un čemodānu graboņa
Vienā acumirklī ar lapu puteņiem stājās