***

Kāds agrs un rūgts rīts.
Un aiz stiklotām durvīm ģērbjas ēna.
Viņai liekas, ka neviens neko nemana.
Klusi un lēnām tā izjūt kustības, kailumu.
Pavisam droši un viegli.
Taču viņa nepaskatijās apkārt un neredzēja.
Viņu neprātīgi lūko tikko pamodusies sveces liesma.
Ēna nezināja, ka svece viņu iekārojusi.
Jo liesma iespīdējās spožāk.