Neatkarība

Tu pazudīsi kā saule zem ūdens,
Ja nedosi otram tik daudz,
Cik dod rudens.
Tu nāksi kā lietus no pelēkas
Debess,
Ja nedosi visu, kas Tev ir
Uz šis zemes.
Tu zudīsi šodien un nebūsi rīt,
Jo daudzi, kas maldās, tik daudz
Arī krīt.
Kas nepiekļūst pie sava saules stara,
Tie var vairs nezināt, ko patiesībā dara,
Jo tos ir pārņēmusi tumsonības vara.
Un nesaprot neviens, ka dzīve nav tik gara.
Kāds izslēdz gaismu manā acu priekšā
Un neļauj manai dvēselei tikt iekšā.
Man ir bail un apkārt ir tik auksts
Un atbalsojas katrs vārds, kas saukts.
Tātad neesi vienīgais, kam dzīves celmi gadās.
Brīnoties, no kurienes un kā tie ceļā radās.
Bet nebrīnies, tas nebūs vienīgais,
Ko pasaule Tev sniegs.
Tā pacels Tevi debesīs un tad
Pret zemi trieks.
Tas nebūs vairs tik sāpīgi,
Viss nebūs vairs tik grūti,
Ja cilvēki sāks rūpēties par to,
Ko Tu vēl jūti.
Bet vilties vajag vairāk, nekā vienu reizi.
Tikai tad var pamanīt, kas patiesi
Iet greizi.
Tad, kad pienāks īstais laiks, Tu atradīsi
Sevi.
Un cilvēkiem, kas zaimoja, Tu aizmirsti,
Ko devi.