Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Atmiņas liesmā

Manas acis lūkojas liesmā,
Tās sajūt siltumu.
Tik neparasta sajūta pārņem mani
Sadeg viss, kas man dārgs,
Sadeg foto, sadeg atmiņas par bērnību.
Gaisā virmo pelni,
Tāds liels un tumšs mutulis.
Manas acis vēro, kā liesma iznīcina pilnīgi visu.
Tik skaļi sadeg foto,
Tas sprakšķot dzirksteles mētā.
Un zūd cerība par to,
Ka vēl jebkad būs tā kā agrāk.
Līdz ar atmiņām pamazām sadegu arī es.
Viedokļi par dzejoli
 biibo  2005-05-04 19:20 
bet vai atminjas var sadedzinat???tas vislaik kapj kaklaa kaa liels kamols un nespeja
to riit mums rada paranoju
 raganinna13  2005-05-05 16:07 
atmiņās nevar dzīvot! tās var tikai iznīcināt visu parējo, kas tev būs dārgs vai tevi
pašu, neļauj dzīvot pagātnei, bet tagadnei...
 raganinna13  2005-05-05 16:13 
atmiņās nevar dzīvot! tās var tikai iznīcināt visu parējo, kas tev būs dārgs vai tevi
pašu, neļauj dzīvot pagātnei, bet tagadnei...
 eugen  2005-05-05 20:11 
..mjaa muuzjam dziivais socreaalisms.. identificee autooru ar lirisko varoni.. ak
inavliidi..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?