Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ērkšķis

Tevī kaut kas ieduras,
Tik ass, ka elpa aizraujas.
Tava sirds asiņo,
Tajā iedūries liels ērkšķis,
Kas pieder tumšajai rozei,
Tai rozei, ko aizmeti,
Lai arī tas bija tik sen,
Tevī joprojām vēl duras.
Tas asu asais ērkšķis,
Kas vēljoprojām liek asiņot tavai sirdij.
Tas liek mocīties tai,
Līdz padodas tā,
Līdz tava sirds apstājas!!!
Viedokļi par dzejoli
 Zalga  2005-05-04 17:53 
Simts gadu miegā
Dus ķēniņa pils,
No sadurtām brūcēm
Asinis līst!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?