Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
viegli ar kjemmiiiti pa stiklu VII/2005-03-08
būt cilvēkam tas skan lepni noskan kā sīknauda uz bāra letes nu jā visu var saskaitīt [tu zini mana lepnuma cenu un tevi es arī nepārmaxāju] * * * tu pērc mani ar smaidu [smaga metāla zelta skaņa] saņemtais mani atsēdina [atlikuma nebūs] ne pacelt ne aiznest kalēja kaltas važas mani pieķēdē mirklim varbūt tam vienīgajam izpirkts un nopirkts un pat smaidu * * * visskaistākos dārzus sieviešu un meiteņu rokās neuzplaucē mīlestība un pavasars visdāsnākā dārzniece viskrāšņākās puķes audzē vienkārša normāla ierindas un katras dienas vainas apziņa * * * skaties tā meitene dabūja puķi [tāds kā ne gluži draugs] un pati atplauka visā tā it kā būtu ziedējusi devējam mēs esam tik nabadzīgi ne dāvināt ne dāvanas saņemt vairs protam pārdodamies lēti par smaidu un prieku
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|