Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Asins saule

Zelta saule, siltā saule asinīs norietēja,
Debestiņa zilactiņa sārta kļuva vakaros,
Mēness sirpis, sarkans tapis, sīvu karu paredzēja.
Karavīri bāleliņi, kājas āva zābakos.

Drīzi sauca tēvu zeme, lai es eju kariņā.
Lai es eju kariņā, droši kauju ienaidniekus.
Cieši, cieši tautu meitu skāvu savās rociņās,
Lai es viņu neaizmirstu kaujot tautas pretiniekus.

Es apjozu zelta cirvi, sidrabiņa zobentiņu,
Zīda sgliem apsegloju savējo kumeliņu,
Cirtu labi, cirtu kreisi, kita mani ienaidnieki.

Naidnieks raidīj` ašu bultu; manās krūtīs ieurbās.
Skaisti dzied saules meitas zilajās debesīs;
Visapkārt asins upe, es gulēju vidiņā.
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2005-03-08 19:22 
vaargs saturs un novaajinaata gandriiz klasiska forma..
 beacher  2005-03-09 08:37 
Tas ir sonets, ārprāc! Tam arī jābūt klasiskā formā.
 beacher  2005-03-09 08:38 
Tas ir sonets, ārprāc! Tam arī jābūt klasiskā formā.
 Danaida  2005-03-09 17:30 
Bet man patīk.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?