Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sieviete-dabas pēdējais vārds ;)

pēdējais vārds,-
tās ir skumjas.
nopūtu dzejā,-
sarkanās tulpes
pavītušā seja.

iemītas pēda,
aizaugušas takas.
sienāžu mūzika
skan kad ir puķes,
spāres kā trakas.

sievietes, vīrieši
sadotas rokas.
kopa prieki,
kopā skumjas,
vienotas dziesmas
un liesmas...
Viedokļi par dzejoli
 ieva987  2005-03-08 12:23 
Kaut arī sarkanās tulpes man "neklapē" kopā ar sienāžu mūziku, tomēr jūtamas 8.marta
vēsmas:))
 pooh  2005-03-08 12:38 
Bet tulpes no sienāžiem ir nodalīti ar atstarpi. Tapat, ka pagātnes 8. marta takas no
šodienas, kad pa brzam rūpējoties par vienlīdzību tiek domats arī par vīriešu
vienlīdzību, ne tikai par sieviešu. Un tā atkal ir shodiena un rītdiena ;)
 RealFlame  2005-03-08 15:07 
:)) pooh... kas tevi nomaac?
Mjaa... bet darbinjsh laps sanacies... man patiik..:)
 pooh  2005-03-08 15:14 
Bezdūmu kamīns mani gan neiepriecinās ;)), bet mani iepriecinatu darba piedāvajums
;))), taču vienalga, paldiesinj :)
 _PRETTY_WOMAN  2005-03-08 17:18 
pooh..tu vēl neesi novītis:)))
 pooh  2005-03-08 18:54 
Es ne, tikai 8. marta tulpes ;)))
 malva  2005-03-09 13:06 
Ak, kā es spētu - izciest un dzīvi nest?
Kad nebūt` manim - daiļums pa laukiem
bērts:
Še lejā puķes, augšā zvaigznes,
Sievietes skaistums pār visu
pāri.
-Pliekšāns-
nu re, kā jūs abi smuki par mumsiem. nu paldies jumsiem;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?