…………………..viegli ar kjemmiiti pa stiklu VI/2005…

gudrības nogurdināts
stāvu prāta kailajā kalnā
un mācos ilgoties
pēc kaut kā neapspriežama
un neapstrīdama
kaila melna zeme
visi vēji..

* * *

atmiņu krokodili
melni un gaidoši kā siextas
guļ dienu straumē
atmiņu pitoni
naktīs lien sapņos
un žņaudz
[nu nepāriet un nedzīst
tie saullēkti un rieti
tā rasa tā elpa
tie atvari tumšie un krāces]

* * *

tu redzi dīvainus un
nomaldījušos sapņus
par pienu un milzīgu pasauli
zvirbuļi lieli kā strausi
runā dīvainā valodā
un tu saproti
viss par maizi un siltumu
ligzdas ir lielas un stipras
un vēl neviens tevi nemāca lidot