Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
rakstot veestuli
es iedzeru glaazi swajgas tumsas,noreibstu un rakstu veestuli..taa ir gara un mazliet negliita,jo nav grimmeeta...es tikko varu to ielociit aploksnee.uzraxtu adresi,aizliiimeeju un sapleeshu...sapleeshu jo manaa istabaa naw paskastiites kur veestules pazuud uz neatgrieshanos pie rakstiitaaja...vajdzeeja gjeerbtiez.iziet uz ielas kur tepat aiz stuura ir pa visam iista paskastiite..un tad tu buutu sanjeemis manu veestuli bez grimma..bet bija mazliet slinkums,mazliet bail un mazliet auksti un tas arii viss...nakts veestules nevar gaidiit riitu vajadzeeja uzreiz....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|