Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ziemas nakts

kož šonakt sals kā bulterjers caur plānu kedu pēdā kož un
neatlaižas neparko
krīt krāgā ausīs zobus cērt līdz nejutīgs ir vaigs un
kaklā iestrēgst lāsts
es raujos mazumā lai netiek klāt bet iespraucas un tiek tāpat
līdz pašam kaulam kož
dreb ceļi mēness dreb līdz sasalst ragā līks un arī raujas
mazumā lai netiek klāt
un kokus sirmi pavedieni žņaudz to ēnas sērsnā ejas rok
līdz saknēm iegraužas
tavs tūkstošacu mirdzums ir tik skaists pār lauku taka zūd un
stīvi uzkāpj debesīs
man ausīs tavas lūpas melodiju smalku sīc un sniegos uzzied
miers un cilvēkiem labs prāts
es tavos skrejputeņos vārdzināts uz pestīšanu gaidu
karstu tējas malku
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2005-03-04 12:50 
..paklanos..
 LIFE_KILLS  2005-03-04 12:51 
Znangs! Ar at[ie]griešanos!!
labs kā vienmēr..
 izdosies_  2005-03-04 13:09 
es arī paklanos!!!
 cikala  2005-03-04 13:11 
man mugura stīva. būs labi, ja es pietupšos?
 _PRETTY_WOMAN  2005-03-04 13:18 
tas ir labākais, kas līdz šim lasīts šeit
 dzejs  2005-03-04 15:37 
ausīs tavas lūpas melodiju smalku sīc

es te biju un to redzeeju
 Ernijs1  2005-03-04 19:05 
es ar....!!!!
 Danaida  2005-03-04 20:55 
Raiti ripo ratu rumba...
 abcgirl18  2005-03-06 15:00 
atkal ziema un suns - bet vinjsh kaa labradors skrreeja pa sniegu..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?