Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Apjaušam...?

Upēs iet kārtējais ledus, uz ceļiem dubļi šķīst.
Diena nomaina otru, uzaust jauns rīts?
Kur redzējis esmu šo putnu, kurš cēli laukmalē klīst.
Upmalā sakrājas putas, atkal lietus līst?
Niedrājos iečukstas vēji, palapēs ēnas tumst.
Zvaigžņu zīmes pār zemi, ierastais debess jums?
Rītausmu pārņem klusums, iečabas pērnais siens.
Tas viss ko redzam ir mūsu, mūsos apslēptais miers?
Gadā mums tik daudz dienas, redzēt kā gaisma aust.
Vai no tām ir kaut viena, kuru mums apjaust ļauts?
Vai redzam kā dienas un gadi, mums līdzi kopsolī skrien?
Lielie greizie rati, pār mums tie spīd arvien.
Viedokļi par dzejoli
 Antena17  2007-11-21 13:50 
Pārdomas raisošs.
Izcili.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?