Skaldu pa druskai

autors: arsens77 [dzejoļi]

Akmens un lauznis, dzirksteles šķiļas.
Lauska pa lauskai, formas dzimst.
Kāda pa mazai, kāda pa lielai.
Ik viena no tām dzelmē grimst.
Cirtnis un akmens, kā nedzīva elpa.
Pa šķēlei kādai mana dzīve dzimst.
Skaldu pa druskai, pa maziņai lauskai.
Baidos ka atlūzīs un dzelmē grims.
Kas paliks pāri, tā mana dzīve,
Tas mans granīts, tā mana forma,
Tās manas domas, tie mani darbi.
Tas esmu es, no kuras pasaules?

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
nepilngadiga	2005-03-03 19:39
Sirps + aamurs un darbi soksies.
nelina	2005-03-03 21:46
Varbuut to saldumu nemaz nevajag?
Loretta	2005-03-03 22:12
izlasot domaaju, ka autors ir padsmitniece meitene. muljkjiiga iedoma. bet tas bija vieniigais, ka naaca praataa lasot dzejoli.
_PRETTY_WOMAN	2005-03-04 09:03
Jā, smags tev darbiņš gadījies...ar lauzni...varbūt tomēr var ar mīlestību dzīvi veidot...
izdosies_	2005-03-04 09:11
kaut kas tomēr šajā visā textā ir...patīk doma.forma gan mazliet pieklibo.bet - gan IZDOSIES!!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!