..........ziimeejumi smiltiis........ pirms paisuma....

kā definēta nāve ir brīvība
[brīvības izkapts pļauj un
attīra telpu ap]
plašums gaisma
vēl dažas smilgas met ēnu
nost
paša ēna
nu jā
nost


* * *

es gribu lai tu esi
mans būrītis mans krātiņš
[no smalkiem zelta paVedieniem
tas tīkls
kuŗā noķēros]
tevī visa mana barība
mans dzēriens un mana elpa
[kopā kožam atzīšanĀs ābolā]
būt tik godīgam
lai būtu vājš
[tās trauslās smilgas
sniegā un vējā]
es atkal kāpju tajā upē
[mirklis sastindzis kā
pēdu nospiedumi ūdenī]

* * *

kā slapjas siextas bēgumā
smiltīs
bijušās dienas
dzeltenas dzeltenas smiltis
melnas melnas siextas
paisums bēgums
ienirst un iznirst
[iegrimst ieaug smiltīs bijušais
bet vētras izceļ dienu vrakus]

ņem savu bluķi un staigā