Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Viens ...

Neraudiet, neskumstiet,
To bērnu, ko paņēma Dievs,
Šajā pasaulē
Nemīlēja neviens.

Viņš auga viens
Bez mīlestības, bez glāstiem,
Savu neilgo dzīvi
Nesa kā lāstu.

Viņš bija viens.
Bez mātes, bez tēva
un ... aizgāja viens
Gar pamali kā aizpeld mākoņi lēni...
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2005-03-03 11:39 
..tradicionaali.. meli
 liecika  2005-03-03 11:40 
vvvvvvuuu! I gatta real blues! :PPP
 LIFE_KILLS  2005-03-03 11:42 
nav daudz tādu, ko šajā pasaulē mīl.. tāds iespaids rodas..
 liecika  2005-03-03 11:43 
manī mīl, mani mīl alc un cikala! :))))
 LIFE_KILLS  2005-03-03 11:44 
mani mīl tie, kuriem no manis kaut ko vajag.. ;)
 liecika  2005-03-03 11:51 
nu ko es teicu! :PPP
 Bils  2005-03-03 12:08 
mani miil vismaz 8, nee 9...:)))
 lubrik  2005-03-03 12:46 
rodas iespaids ka cilvēks tiko kādu zaudējis - un nav obligāti ka tā ir persona - tas
var būt arī kautkas no sevis.
patīkams dzejolis, kas liek par šo to arii
aizdomāties - par citiem - vai pievēršam tiem, nemanāmajiem kaut ar skatu? vai nekad
nedomājam ka arī mums ir kautkas, kas ir bez vecākiem, kas ir aizlienēts? un ja tas
aizies neviens pat neraudaas....
 ALC  2005-03-03 14:45 
rodas iespaids, ka es esmu pazaudējusi matu gumiju, jo tie krīt priekšā acīm un grūti
redzēt ceļu... sienas šeit nav mīkstas, par laimi
 ALC  2005-03-03 14:46 
tie=mati
 Loretta  2005-03-03 22:22 
FUI!
 izdosies_  2005-03-04 09:15 
man skaudri patika pirmais pantiņš.tomēr texta kopējo jēgu neredzu.nu nav pasaule
mālējama tikai tā!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?