Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

peedas

es tavaa sirdii peedas atstaat veelos,
es tavaa dziivee ienaacu jau sen,
vai tieshaam milestiiba beigusi ir kveelot,
vai tieshaam tukshums mani aaraa atkal dzen,

kaa miilestiiba speeja zust tik aatri,
kur kaisles nepraatiigaa juutu dzirksts,
es saprast nevaru un negribu ak aarpraats, es etkal neredzu ko raada liktenj pirksts.
Viedokļi par dzejoli
 u_n_a  2005-02-28 12:04 
Protams... Tev taisnība,
bet es patreiz esmu izsmelta.
Nav vairs tā viegluma,

jūtu lieguma...
tik tālu viss ir aizgājis -
cerību pilis sagrāvis...
 Amariilis  2005-02-28 14:05 
un tagad veelreiz bez chata valodas :P
un vispaar nekaa laba tur nav
 Pamaatiite  2005-02-28 15:43 
:))) Ak vai, bet liekas, ka visjaukākāka mīla ir tā, kas uzliesmo... un cik man
zināms, liesmas ātri saplok....., diemžēl!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?