Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...vaardiem nav noziimes...svariigas ir sajuutas...

aiz loga meeness uzsmaida zvaigzneem...
dveesele bruuna no saapeem...un skumjaam...
ir pazudis smaids...ir ieradies naids...
pret sevi...pret citiem...pret sauli..
nakts tumsaa eņgjelji neredz celju uz sirdi...
nevar dziedeet...paliidzeet miileet...
aizgaajis miiljums...nav no kaa njemt...
saap aiz baileem...
baileem no vientuliibas...
gribas miileet...apskaut...just...
dzirdeet triis vaardus...tie visu dziedee...
dveesele ieguust jaunu kraasu...formu...un apveidus...
celjas un iet...uz saules pilno pasauli...
kur lidinaas fejas...
baltas kaa sniegs...
gaishas kaa smaids...
maigas kaa glaasts...
aiz loga meeness uzsmaida zvaigzneem...
un taas atbild ar smaidu...
bet tomeer saap...
Viedokļi par dzejoli
 tumshace  2005-02-26 20:00 
sim cilvecinam laikam ir bijusi melna diena .lai izdomatu kaut ko tadu!
 _Salome_  2005-02-27 14:04 
brūna dvēsele: savdabīgi! laikam aizķērusies prātā informācija, ka piezemētām
dvēselēm esot brūna aura. par mīļuma ņemšanu no citiem: arī savdabīgi, it sevišķi -
atceroties tautā populāro brāļu Ziemeļu hitu! fejas... baltas? man bērnības grāmatiņā
bija zaļas
 ADRYANa  2005-02-27 19:01 
LABS,MAN PATIK..
 qap  2005-02-27 22:39 
atklāti :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?