Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
uz atvadaam
cikljoti saap , kad nav vairs vaardu,
cik skumji tad, kad nav ko teikt, vien luupas sleegtas gaidot skuupstus, kas soliis, zveerees, dos un kautri njems. bet kur gan tie palikushi? vai greedaam apkraavushies? ceriibas luuzt, maldiem apviitushi, vaardiem neizteikti. yie ir , tie tomeer ir, mazs enjgjeliits man ausii chukst Tur, aiz neredzamaas sienas, kas robezha- tu draugs vai ienaidnieks, Pieliecos, man daavaa skuupstu, nu saprotu, kas vieno kailaas dveeseles. Shiis saites neredzami sveetas, kaa tikko nevainiigais beerns, kas paarraus taas ,tas dziivos greekaa, uz muuzhu paliksi mans vergs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|