Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

uz atvadaam

cikljoti saap , kad nav vairs vaardu,
cik skumji tad, kad nav ko teikt,
vien luupas sleegtas gaidot skuupstus,
kas soliis, zveerees, dos un kautri njems.
bet kur gan tie palikushi?
vai greedaam apkraavushies? ceriibas luuzt,
maldiem apviitushi, vaardiem neizteikti.

yie ir , tie tomeer ir, mazs enjgjeliits man ausii chukst

Tur, aiz neredzamaas sienas, kas robezha-
tu draugs vai ienaidnieks,
Pieliecos, man daavaa skuupstu,
nu saprotu, kas vieno kailaas dveeseles.

Shiis saites neredzami sveetas,
kaa tikko nevainiigais beerns,
kas paarraus taas ,tas dziivos greekaa,
uz muuzhu paliksi mans vergs!
Viedokļi par dzejoli
 Avene3  2005-02-27 17:20 
sim dzejolim ir dzila doma un man looti patiik!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?