Viņa varbūt līs

Tā satiksmju sirds
Tik pieblīvēta
Tur sētnieks slauka
Ar dilušu zaru slotu

Un pietiks ar viņas lietu
Svaigi nolijušo
Tas veldzēs smeldzi
Trotuāros nokaitēto

Un tad man atļauts būs
Ar basām kājām staigāt
Rokās kopā ejot laimīgam būt

Un nebūs satiksme - kļūs tukšas ielas
Zvirbuļi atlidos mazgāties
Dzīve čivinās no šīs dienas...