Asaras un Lietus

autors: _MaijaPaija [dzejoļi]

Asaras

Ar aizmiglotu
Skatienu
Pa logu laukā
Lūkojos.

Kā skaista pērle
Asara,
Uz mana vaiga
Rotājas.

Šī viena skaistā
Asara
Par manu sāpi
Liecina.

Sirds saspiesta kā
Kulakā,
Un neatlaižas
Ilgi tā.

Sirds mana,
Nesāpi,
Un asaras
Lai
Plūst.

Lai varu skatīt
Pasauli
No jauna
Acīm
Vaļā.

***

Lietus

Un pateicos
Tam Kungam.
Kas dvēselei
Šo lietu
Devis.

Lietu,
Kas aizskalo
Bailes, šaubas
Un
Neziņu.

Lietu,
Kas veldzē
Kad slāpst.
Un svētīgu mieru
Dvēselē
Lej.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Highlander	2004-06-04 10:55
9
Laviize	2004-06-04 11:12
Ja nezināsi, kas ir asaras, nezināsi, kas ir prieks, ja nezināsi, kas ir lietus, nejutīsi, kās silda saule..
Lodveida_zibens	2004-06-04 11:16
Nu tā, pārāk ideāli, pārāk sterili. Asaras ir sāļas, tās rada diskomfortu, arī elpvadā nonāk skumjas un tad ir jāklepo. Sajūta nav labākā, bet reāla. Hmm, toties var ieelpot ožamo spirtu, tad gan asaras foršās! ;)
Hameleone_	2004-06-04 11:39
ja būtu tāds "lietus, kas aizskalo bailes ..."(c) ... būtu mums mazāk asaru! Maiju, turpini... Tev izdodas! :)
_MaijaPaija	2004-06-04 11:55
Hama, kaut lietus līst , es smaidu :)
_perverso_	2004-06-04 13:59
nee
pooh	2004-06-04 21:37
acis rieteeja liidz krita. dzeja
Ernijs1	2004-07-27 16:39
Patika :), Laviize nepiekriitu! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!