Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

.....skumjas.. es....

kad vakars nak un
tumsa manu sirdi klaj
tad domaju es par tevi
un skumjas slicinu es sevi!!
kad naksi tu?
es.. sev klusi jautaju
bet atbildes nav un tumsa parnem mani
ka savu tumsas meitu...
bet lai vienigi ta nebutu
man tava gaisma nepieciesama...
bet cik ta tala.....
un nesasniedzam man?
ka 1000 judzes....
kas nav noietas ,bet
tam vajadzetu but noietam....
lai ka es ceru ka tu busi
driz te un glabsi mani....
lidz ar sevi atplauksu es
un ziedesi tu....
Viedokļi par dzejoli
 Highlander  2004-06-04 10:55 
5
 Lodveida_zibens  2004-06-04 11:11 
Kaut kas nav lāgā. Ir mēģināts likt lielu cilvēku izteicienus lietā, kura ir
jāmeiģina aprakstīt ar tieši tā vecuma izjūtām un vārdiem.

Man ir iebildumi pret
jūdzēm, tumsas meitu. Un vēl nedomāju, ka tumsa pārņem sirdi. Labāk uzrakstīt
taisnību, piemēram, skolotājs Bērziņš ar lineālu man murgot sāk, vai kaut kā
tamlīdzīgi, jo tas tiešām liktu saprast šo konkrēto situāciju.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?