lieveņa blūzs

autors: liecika [dzejoļi]

un atkal vējš uztin zāli
kā spēlējoties uz īkšķa
un aiziet šī tumsa rāmi
pat neskaitot
mīlēt vai skumt
_

es sēžu ar sniegu klēpī
un elpojot pat sarkstu
tā klusā un maigā tumsā
pat nezinot
raudāt vai būt
_
...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2005-02-21 17:38
(;+++;)
LIFE_KILLS	2005-02-21 17:58
būt!
_Salome_	2005-02-25 15:26
vēl aizvakar izlasīju šo dzejoli un tik vien acs aizķērās pie - ar sniegu klēpī. patiesībā Tevis izteiktā doma man bija par sarežģītu. bet kaut kas fascinējošs Tavos darbiņos ir, varbūt tas ir meitenes īpašie 19, 19 pirms sākuma, kad viss jau iezīmējies, reizē tikai tapdams
Danaida	2005-02-26 17:20
... "bet atkal zilon`s ieliek manai govij.."

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!