Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tu Vienīgā ...

Satiku es Tevi un iepazinu sevi.
Katrs mirklis ko atceros no dzīves
Kā toreiz smejām mēs,
Un viss ko aceramies mēs
Ļauj mums atmiņās gremdēties,
Ka bez vajadzības tusējam laiku dārgāko
Gaidot pavērsumu dzīvē , daudz kas
nemainijās
Bet daudz kas mūsu dzīvē sabojājās,
Draugi bijuši ir daudz
Kads Tevi neaceras ar kadu citu jauc
Un tad mēs nolēmam iet katrs savu ceļu
Pametam 1 otru
Un ne par sodu ir jādoma , ko tālāk darit.
Kā sevi kontrolet, kā valdīt,
Un tālās atmiņās gremdēties
Kādā bridi pasteigties, kādā pagaidīt,
Un labāku dzivi ieraudzīt
Tu aizej mājās un atmiņās domā
ka draugiem klājās.
Nožēlo visu ko kādreiz pieļāvi,
kam sejā iespļāvi
Jo piedošanu nav kam prasīt
Jo vajag domāt pirms tu kaut ko dari
Bet mīlēt mīlēšu vienmēr vienīgi
Tevi , es
Viedokļi par dzejoli
 Highlander  2004-06-04 10:55 
5
 Lodveida_zibens  2004-06-04 11:08 
:)) Beidzot devīto klasi! Bet vispār es aizdomājos, ka ir jāuzmanās no frāzēm, kas
raisa asociačijas ar populārām lietām.

Konkrēti šajā gadījumā 3 rinda! :)) Nu
nevaru es to izlasīt savādāk kā : "kā toreiz dzērām mēs, lai žēlīgs dievs stāv
klāt ...."
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?