gaidot, kad zāle dīgs

autors: cikala [dzejoļi]

es sēžu šeit
uz lieveņa
un skatos sniegā

vakar maitu lijas
pārlaidās
pār mūsu laika joslu

nespētu pat mušai pāri nodarīt
pat zirneklim ne

bērzs čurā dzīvības sulu
manā kafija krūzē

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2005-02-21 11:19
:)
LIFE_KILLS	2005-02-21 12:05
=)))
DJheat	2005-02-21 12:49
:)))
Drusts	2005-02-21 14:58
hmmm.. nju tie$i texti -tie$i uz lievenja- zini- var gadiities taas lijas bija tikai auzu klijas.. taa gadaas kad seezj uz lievenja.. laikam? Paldies ka paraxties!
_Salome_	2005-02-21 19:42
nemitīgi atceros kopš sestdienas Litas Rasmanes komentāru Vīlipsōna zīmējumiem: un kas gan iedrošinātos nodarīt pāri Bembijam?..
_Salome_	2005-02-22 12:54
nē, tur bija: Un kuŗš gan atļausies nodarīt pāri Bembijam?
Grace	2005-02-22 15:01
Smuki... :)
Ernijs1	2005-02-23 02:06
tās pēdējās 2 rindas :)
qap	2005-02-24 01:46
:( ...pa rbērzu

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!