Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laix, jeb dzīves realitāte!

Sapni no debesīm neatšķir acis,
Vairāk gan gribētos palikt tepat.

Aizlido gadsimtu mazgātie putni,
Aizrikšo pasaules laikmetu zirgi.

Spīduma atspulga žilbstošie prāti,
Sniedzas pēc saules un visa, kas spīd.

Gribētos paņemt man labāko staru,
Gribētos uzkāpt pa zeltītām trepēm.

Lai tikai nevajag atpakaļ nākt,
Atpakaļ, kur sapņi grib vest...
Viedokļi par dzejoli
 Highlander  2004-06-04 10:55 
8
 Lodveida_zibens  2004-06-04 11:05 
Hmm, te nu gan kaut kas jocīgs. Nevar galīgi uztvert. Īpaši nesapratnē iedzina
pasaules laikmetu zirgi - uzreiz nāk prātā cūku aizgaldi tālajā 1100 gadā, kuri īpaši
neatšķīrās no ciema vecākā mītnes, vai arī franču kareivji, kas apaugļoja sievietes
visā sava karagājiena ceļā un visu beidzot Ņikitas Hruščova kurpi konferencē.


lai šeit neapjūk, ja šis viss nerīmejas?
 xb2  2004-06-04 11:50 
nu nekritizee vis lodveidiigais, tas ir laikamatbilstoshi, un ja saac ko raxtiit, tad
tai laikaa ir taadas piepaceltaakas lietas...kaa senaaki dzejdarbos vispaari bija
pienjemc, u kaadi tad ir tie dzejdarbi ko skolaa maaca? tipa patosiigs viss da baigos
teelos pausc...taalu liidz eminema liirikai..:) visam saus laix
 new_born  2004-06-04 22:13 
nu es ariii 8 vai 9 !:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?