nepasakāmais
nepasacītais
sacīto silti pārklāj.
lūpas uz lūpam.
- -
akmens noripo,
pagrūž nejaušības laiks.
viss meklē vietu.
- -
kad varu runāt
par kādu tuvu - tevi,
sajūtot sevi.
- -
Tas iekšpus manis,
liek priecāties par miglu.
brīnumu alkas.
- -
dažas pagales
sausas malkas pavardā.
viss garšīgs brīnums.
Viedokļi par dzejoli |
nepilngadiga |
2005-02-20 21:08 |
Sirdi plososhi! |
Zuzix |
2005-02-20 23:23 |
tieshaam skaisti... |
ilzzzite |
2005-02-21 08:58 |
Jaa, izcili:)Luupas uz luupaam, jo varbuut nepasaciitais lai taads reizeem arii paliek.Un notiek viss taa, kaa tam jaanotiek(savaa vietaa).Un runaajot nekad nezaudeet sevi.Un tas siltums sausas malkas pavardaa...kas var buut labaaks...Skaisti:) |
u_n_a |
2005-02-21 09:14 |
Tava siltā elpa
ar maigumu pārklāj nejaušību
un iekvēlo brīnuma alkas.
|
malva |
2005-02-21 21:22 |
re kā Pū (?) dziļi rok. nu tā dikti patīk tas `nepasacītais sacīto silti pārklāj`, `viss meklē vietu`, `tas iekšpus manis`... nu pilnīgi izcili |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|