Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
TU
Man nepatīk tavs smaids
Es neciešu tavu kreklu Es ienīstu tavus saldos melus Bet gaidu tos Par to es riebjos pati sev Tu trieci mani pret akmeņiem Sašķīda visa mana pasaule To vairs nesalīmet Tu nedzirdēji kā es kliedzu, smējos Kā lūdzu žēlastības Kā teicu, lai beidz Tev bija vienalga Tu izmeti kādu glaimojošu frāzi Bet man tas riebās Katrs vārds likās nepatiess Nakts aizgāja un uzausa diena Auksts rīts apņēma mani Tas sargāja manu dvēseli Es ļāvos tam un atbrīvojos No tavas valdīšanas Es nometu tevi no sirds no acīm Noslaucīju tavus pieskārienus rasā Tevi aizskaloja saulesgaisma Tevis vairs nav
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|