Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

TU

Man nepatīk tavs smaids
Es neciešu tavu kreklu
Es ienīstu tavus saldos melus
Bet gaidu tos
Par to es riebjos pati sev
Tu trieci mani pret akmeņiem
Sašķīda visa mana pasaule
To vairs nesalīmet
Tu nedzirdēji kā es kliedzu, smējos
Kā lūdzu žēlastības
Kā teicu, lai beidz
Tev bija vienalga
Tu izmeti kādu glaimojošu frāzi
Bet man tas riebās
Katrs vārds likās nepatiess
Nakts aizgāja un uzausa diena
Auksts rīts apņēma mani
Tas sargāja manu dvēseli
Es ļāvos tam un atbrīvojos
No tavas valdīšanas
Es nometu tevi no sirds no acīm
Noslaucīju tavus pieskārienus rasā
Tevi aizskaloja saulesgaisma
Tevis vairs nav
Viedokļi par dzejoli
 u_n_a  2005-02-17 14:38 
Ja ļoti man sāp - es kliedzu,
krustojumā stāvot skaļi spiedzu!
Ne kauns man,ne
mulsums,
tikai liels,liels tukšums!
 edjuks  2005-02-17 18:26 
:))
 ADRYANa  2005-02-17 21:42 
ir OK man patik :)
 Sweet_17  2005-02-20 11:28 
nu ta nekas īpas, ja nu vienigi pasam rakstītājam
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?