Priekšpilsēta

Tāds nedzirdēts
miers te plūst apkārt,
kad līņā
skābie nokrišņi vēsi.
Identiski kā dvīņi
nami sastājas grupās –
puikas aiz skolas stūra.
Ievelku to pašu dūmu,
mutē pēcgarša sūra –
pilna ar vientuļu
blokmāju dzīvi.
Estētisks ir skats,
ja vien to uzmet brīvi
un aši kā skici
uz pārapkrāsotas sienas.
Sētniece pārgrieza tiltu
divās vienādās dienās –
viss ir paredzams iepriekš:
mazie veikala prieki,
dažāda kalibra skrambas
un citi sadzīves nieki.
Priekšpilsēta – pa priekšu?
Priekš pilsētas? Tās malā?
Es rakstu un pamostos rītos
savrupā pasaules galā.