Pēc ziemas

Skrien laiks un dienās siltums aust,
Ir ziema prom,ābeles jau ziedos,
Es jūtu kā piepildas miesa ar smaržām,
Smaržām ko pavasars piedāvā man.


Bet viena no tām ir īpaši jauka,
Tā smaržo tik saldi kā ābolu vīns,
Tā smaržo tik dzidri kā čalojoš strauts,
Tā smarža ir elpa tava uz pleca.


Tu esi kā tikko izplaucis pumpurs,
Zieds kam līdzīgu nav,
Tik parasts,bet daiļš un dzīvību vēstošs,
Tik gracizozs,smalks ko mīlēt man ļauts.