Sniegpārsliņas Valentīnas Vēlēšanās`05:)

Ziemā, kad jūtas sasalst
un kaislības vētītas dziest,
es atdalos viena no bara-
līdz vasarai nespēju ciest...

Kā sniegpārsla piezogos lūpām,
manu vārdu, kas pusnaktī čukst,
un gluži vai mirstot (pa jokam)
es klausos, kā sirds Tava pukst.

Kaut izgarot lemts būtu, izžūt,
no atmiņas Tavas man zust,
es gribētu vēlreiz un vēlreiz
uz krūtīm no laimes Tev kust...