***

strīpainas ziemas saullēkta debesis,
kad atradīšu, uzdāvināšu tev.
mēs esam ietīti sniegainā šallē līdz acīm,
līdz skūpstiem svelmainiem –
ziemas pieķerti.
nosirmos sērojot
ne jau par mums šis laiks,
un tecēs no palodzēm marts,
mūs vērojot.
stiklaini pilieni paslēps
prom no pētīgām acīm,
un naktīs mēs dzersim
pavasari no glāzēm.