Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Džuljetas asaras

Tik mirklis
Sārti sirdij gaismu
Pār likteņ` slieksni
Visas dzīves veļ.
Kā Visums
Mīla, bailes, naids,
Kā Piena ceļš,
Kā piena upe.

Pilnīgs sviests!

Balts triepiens
Uz balta likteņkuģa
Baltas klāja sienas.
Baltas dienas.
Pat melnās.
Saplūst vienā
Laika krāsā.
Nožūst,
Sakalst,
Atlūp,
Nokrīt plēksnēs,
Pazūd
Nereala vēja nestas.

Ja kāds ar roku skartu
Laiku balto, melno,
Kur katra dzīves laiks
Kā otas triepiens.
Tik laika kuģa
Gludo sienu justu.
Viss pārējais
Tik baiļu, naida, nejaušības
Šķitums,
Viļņu mestās ēnas.
Un nedaudz grubuļainu,
Mīlas krāsas lāšu,
Kuras laiks nav spējis
Gludi izlīdzināt.

Un kaķis saka Ņau!
Jo tikai tā ir patiesība,
Kuras šeku nav.
Nav bēdīgāka stāsta
Par stāstu šo.
Viedokļi par dzejoli
 LapsaE  2005-02-15 16:33 
Ļoti personīgs- tikai Tev!
 betbetmens  2005-02-15 23:58 
Piebilde par stāsta bēdīgumu kaut kur agrāk dzirdēta...
 pooh  2005-02-16 11:03 
betbetam,-Peedeejaas divas rindinjas mineeja arii Shekspiirs savaa lugaa "Romeo un
Dzjuljeta". Bet shie konkreetie vaardi ir mani.
LapsaE, - arii man!
 magone_2004  2005-02-16 17:37 
Pietiktu ar vienu pašu trešo pantu... Kāpēc tie citi bija tev vajadzīgi? Lai nojauktu
un paslēptu to, kas labi sanācis... Ak, kā reizēm derētu kāds apgraizītājs:))
 pooh  2005-02-16 23:37 
Jaa, jaa, gribeetos gan visu taadu jauki apteestu, apgrieztu vajadziigaa garumaa, kaa
slotaskaatu. Bet pirms kaads to apteesis, tas ir bijis kaads koks ar grubuljiem,
mizu, sariem, sakneem, putniem tajos, runchiem, kuri tur tup, mediigi kustinot astes,
vai vienkaarshi laizot pautus.
Man patiik neapteestas lietas. Ne velti pooh izruna,
kjiiniski noziimee neapteests baljkjis ;))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?