Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

mitago meža arhetipi

katra senatne
neaiziet līdz ar viņiem.
katrā senais mežs.
- -
manā ozolu
pirmatnējā mežā
Huds un Blads
uz vienas takas.

lapu un svaigas
gaļas smakas,
jods un sāls.
mans sendienu
smadzeņu māls.

savas kailās pēdņas
tur iespiedusi
jaunā Džuljeta,
turpat nosviests
skumju duncis.

vecais runcis,
kas pa zelta ķēdi staigā,
kā viņam nesareibst galva.
Melnjuuras vecis,
faraoni,- Ehnatons un Kleopatra
vienači, plēvroči, spalvaiņi,
milzu kuiļi, sarkanmates Gvivinetas,
visi, kas aizejot palikuši ikkatrā,
gaidot savu uznācienu.
- -
kas sen aizgajis
sen te slēpt palicis.
plaukst koka lapas.
Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?