Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
mitago meža arhetipi
katra senatne
neaiziet līdz ar viņiem. katrā senais mežs. - - manā ozolu pirmatnējā mežā Huds un Blads uz vienas takas. lapu un svaigas gaļas smakas, jods un sāls. mans sendienu smadzeņu māls. savas kailās pēdņas tur iespiedusi jaunā Džuljeta, turpat nosviests skumju duncis. vecais runcis, kas pa zelta ķēdi staigā, kā viņam nesareibst galva. Melnjuuras vecis, faraoni,- Ehnatons un Kleopatra vienači, plēvroči, spalvaiņi, milzu kuiļi, sarkanmates Gvivinetas, visi, kas aizejot palikuši ikkatrā, gaidot savu uznācienu. - - kas sen aizgajis sen te slēpt palicis. plaukst koka lapas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|