2.

Rīts vēss, pilsētas ielas tukšas, kluss pēc vakardienas.
Man patīk dzirdēt soļus tavus, skrienot. Basām kājām skrienot, mitro ielu pēdām skarot.
Mati plīvo brīvā vējā, mugurā tik krekls. Balts krekls plīvo, līdz celim garš.
Blakus jūras skaņās skrien.
Ielām nav vārdu. Tik sajūtu kā vējš no tevīm man sejā brāžas.
Vēlos tajā ietīties, kā glābiņā, kā indē.
Es negribu dzīvot mūžīgi
Es gribu nomirt mūžīgi
Šajā mirklī
Tavās soļu skaņās.
Ar vēju, mani aizpūtiet, uz jūru, prom no pilsētas, kur ielām nav vārdu, kur mani nāve satvēra.
Basām kājā pār pilsētu, kur ielām nav vārdu.
Viss ko varu pateikt - tu esi man sirdī iekritusi.