Stājies rindā!

Mīlestību!?
Kuru tu gribi?
To, kura bezgala gara,
Kas līdz kapa malai,
Kuru kā sešcollu naglu
Dzen tavā mūžīgā laimē
Kaulainā naves roka,
Ar rimti smaidīgu glāstu
No jaunības līdz sirmiem matiem.

Varbūt gribi kā strauta čalas.
Kas katru pavasari, vasaru, rudeni
Atskrien no jauna
Un ziemā zem ledus
Tik par mīlu Tev stāsta.

Bet iespejams alksti
Spēcīgu roku,
Kas krūšturi rautu.
Lielu muskuļu kalnu,
Kas izspiestu kuslo neizlēmību tavu.
To, kurš nāktu,
Kad kārtējais mamuts nomedīts,
Kuru budina asiņu šalkas.

Taču varbūt mīli kādu jauku
Kuram ābolu traukā
Stāv zaļi dolāri,
Kurus var ņemt bez mitas
Un tērēt mīļotam,-
Savai laimei.

Tad, kuru tu njemsi
Manā dzīves krāmu tirgū?
Ir sastājusies jau alkaino rinda.