Rozā zvani

Ja vari pacelt sniega piku,
Iecept pārslu sniega kūkā.
Kādu lieku latu iesviest cūkā,
Aizsniegt kadu jauku domu.

Tad vēl neesi zudis,-
Tek tavas dzīvības sulas.
Pār makoņiem, kalniem un upēm
Līdz pat karstam buljona šķīvim.

Varbūt kādu lāsi pietaupi vēl.
Var gadities, ka tev uzdrāžas mīla.
Tā, kura no kājam mēdz gāzt,
Tā, kura zem krekla
Aukstas rokas mīl bāzt.
Tā, kura siltumu prasa,
Kurai dzīvības nekad nav par daudz.
Tai, kurai rozā zvani,
Starp lūpām ar savu mēlīti sit.

Sasitīsi latu cūku,
Pikas vērtīsi vīnā,
Pārslas sviedru lāsēs,
Bet kūkām un domām neatliks laika.