Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..etiides.. sveciites sniegaa..



es esmu saules apžilbināts
redzu tikai gaismu
un gandrīz melnu
es esmu saules sists
pat neredzu kur eju
kā sprādziens ziemas saule
un visi cilvēki ir ēnas
es neredzu pat tavu seju..

* * *

aiz lielām lietām
pazūd sīkās
es ilgi meklēju to smaidu
kas aizkrita aiz bēdas

* * *

neaizskar mani un nepieskaries
jau citi salauza visu trauslo
[es pielieku plaukstu kā šķiltavu liesmai
kā baltai pieneņpūkai
lai vējš tevi nenotrauktu]
tu saritinies kā ezis
visas adatas uz āru
tikai acis kā durvis kā vārti vaļā
ienāc es tā gribu būt
un pasargāta
[asaras uz iekšu]

Viedokļi par dzejoli
 HOMO_LUDENS_  2005-02-10 19:00 
aiz lielām lietām
pazūd sīkās
es ilgi meklēju to smaidu
kas aizkrita aiz
bēdas

- pārējo var aizmest
 k_kaktinjsj  2005-02-10 19:33 
H_L ..mjaa plaana buutu taa autora graamatinja kurjsj Tevi par redaktoooru panjemtu
:))
 Ernijs1  2005-02-10 20:48 
Ja es būtu redaktors atstātu pirmo un beigās vēlvienu rindiņu pieliktu:

es esmu
saules apžilbināts
redzu tikai gaismu
un gandrīz melnu
es esmu saules sists
pat
neredzu kur eju
kā sprādziens ziemas saule
un visi cilvēki ir ēnas
es neredzu pat
Tavu seju..
es neredzu pat Savu seju..

P.S. Ja tantei būtu.. :)
 Grace  2005-02-11 14:43 
A man VISS patika :) bet jo īpaši - pēdējā 3daļa :)))
 wilder  2005-02-11 19:56 
Lasītājs ir tikai ieguvējs, ja dzejniekam sāp un viņš par to runā. Gana sāpēts- Laiks
tā kā gaidīt jaunu jūsmas dzeju ;)Atāa.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?