Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kristīnei (manis te nav)

es te neesmu, manis te nav.
[nemaz netaisi lielas acis]
jā es te biju, jā tas biju es
[ bet tagad tikai sniegs]
nāves enģelis, saki, melni spārni mani nes
[pleci kārni, lupas zilas]
atkal garām, spārnus pardevu, tie nav mani
[kads melns mais pie sarūsējušas miskastes]
kaut, kur jau kāds dzīvo, kur manis nav
[tas ar zilām lūpam aiz misenes lok sīvo]
brīva zeme, gribu esmu, gribu ne
[pasi dāvināju uguns vējam]
patilte nav priekš manis, nebūšu arī tur
[caurvēji caureju bur]
kads man pasts, kāda adrese?
[nolapits, kāda interese]
zini ir tāds nets, nu inter-nets
[tīmeklis, kuru serveru sugas zirnēklis taisa]
tur es nebūdams esmu, tur mani var satiekot nesatikt
[dzirdēt bez ausīm, redzēt neredzot]
jā, tā ir mana Alises zeme,- Aizmonitorija
[mūsu gadsimta trušu ala]
jā tik tiešam trekna garauša ala
[kad ārā sala varēja paslēpties}
tā mana eja, kur man skraidīt tīk
[un pie reizes šaurā bezizeja]
šodien, vakar, un die`s dos, arī rīt
[kaut arī manis nav, būs jāuzkombinē ko "rīt"]
Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?