Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kristīnei (manis te nav)
es te neesmu, manis te nav.
[nemaz netaisi lielas acis] jā es te biju, jā tas biju es [ bet tagad tikai sniegs] nāves enģelis, saki, melni spārni mani nes [pleci kārni, lupas zilas] atkal garām, spārnus pardevu, tie nav mani [kads melns mais pie sarūsējušas miskastes] kaut, kur jau kāds dzīvo, kur manis nav [tas ar zilām lūpam aiz misenes lok sīvo] brīva zeme, gribu esmu, gribu ne [pasi dāvināju uguns vējam] patilte nav priekš manis, nebūšu arī tur [caurvēji caureju bur] kads man pasts, kāda adrese? [nolapits, kāda interese] zini ir tāds nets, nu inter-nets [tīmeklis, kuru serveru sugas zirnēklis taisa] tur es nebūdams esmu, tur mani var satiekot nesatikt [dzirdēt bez ausīm, redzēt neredzot] jā, tā ir mana Alises zeme,- Aizmonitorija [mūsu gadsimta trušu ala] jā tik tiešam trekna garauša ala [kad ārā sala varēja paslēpties} tā mana eja, kur man skraidīt tīk [un pie reizes šaurā bezizeja] šodien, vakar, un die`s dos, arī rīt [kaut arī manis nav, būs jāuzkombinē ko "rīt"]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|