Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

***

Neviens neatceras,
kāds Tu toreiz biji-
mani pirkstu gali
Zina gan
Tavu sejas atveidu,
zina Tavas lūpas,
Tavu pārgalvību.

Tu biji avots,
kurā es nomazgājos.
Un es?
Tas neizteiktais vārds
uz lūpām,
kurām Tu sekoji,
atpakaļ neskatīdamies.

Nevienam jau arī nav jāzina.
Šī diena ir akla,
un patiesība
ir mūsu acīs.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-04 10:50 
Neizteiktais vārds uz lūpām!? Teiksim tā, ka cilvēks ir krietni sarežģītāka būtne
kāds tas šķietami izskatās. Kas, kur un kad dodas ir ļoti stiepjasm jēdziens. Tas
būtu dzejas uzdevums to parādīt, nevis otrādi piezemēt un nonivelēt.
 Highlander  2004-06-04 11:02 
9
 agiiiiite  2004-06-04 11:23 
Skaisti!!! :)
 gaidoshaa  2004-06-05 22:55 
10+10
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?