Par vēlu.....

Tu atvēri acis un redzēji,
Redzēji plašo pasauli ar skaisto rožu dārzu.
Redzēji, juti, dzirdēji, izbaudīji un nožēloji.
Nožēloji, ka neesi to piedzīvojis jau vakar un aizvakar.
Tu to ieraudzīji tikai šodien.
Bet bija jau pa vēlu,
Viss nokavēts, viss palaists garām.
Visam ir pienākušas beigas:
beigas pasaulei, rožu dārzam, tev un man.
Viss ir beidzies bez atjaunošanas tiesībām.
Vairs nav kam iesākties,
jo viss kā ar nazi nogriezts,
kā nošķelts, atdalīts.