Aiz važām un slēdžiem.

Kaut kur aiz trejdeviņām važām,
Tur mana mīlestība mīt.
Kaut kur aiz trejdeviņiem slēdžiem,
Kurus nevar atdarīt.

Tā sirds, kas tādā tumsā mīt
Spēj tikai klusi vaidot ciest,
Bet varbūt iedomas ir važas,
Kas vēlas sirdi slēpt un spiest.

Ir vainīgs tumsas gars, kas slēdzis mani važās
Un licis labos garus nīst un dzīt.
Kad rībēs baznīca un zvanīs bronzas zvani,
Slēgs slēdžus kāds un mīlēs mani. Rīt...