par VIŅU...

TU esi VIŅŠ,
kurā es esmu iemīlējusies...

kāds TU esi...
TAVAS acis ir kā dziļa, zila jūra,
kurā tā vien gribās iebrist līdz...
...līdz ūdens mutē smeļas, un tad...
ļaut, lai straume man i zem ūdens parauj,
un es slīkstu...
es nebaidos slīkt, jo zinu -
es slīkstu TAVĀS zilajās acīs
un atdusēšos tur mūžīgi...

TAVAS lūpas ir kā saulriets,
līdz kuram gribās nokļūt...
ejot kaut līdz horizontam.
es nebaidos apdedzināties karstās saules,
jo zinu, ka šīs sāpes nebūs tik stipras, kā...
manu ilgu sāpes pēc TEVIS...

TAVI mati ir kā mūža mežs,
kurā gribu maldīties līdz pagurstu no dzīves...
un nebaidos pagurt, jo zinu, ka...
...virs manīm būs tavs mūža mežs.

TAVAS rokas ir kā melna nakts baltā ziemā,
kura mani pārsedz un silda šajā aukstajā, baltajā ziemā...
un man ir silti līdz pienāk vasara, kad atkal šķiet, ka...
debesis ir tik augstu
un TU esi tālu...

TAVS augums ir kā vientuļa sala,
kuru gribu izpētīt, nebaidoties briesmu,
kas mani var sagaidīt...
...no šī ceļojuma.

es nebaidos nekā, kas saistīts ar TEVI,
jo zinu, ka TU esi vienīgais...
...par ko domāju...
ja ar TEVI būtu tāpat...
ja TU kautko nojaustu...
bet nē, TU neko nezini,
un nekad neuzzināsi...