Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēl Joprojām [2002]

Ar ziediem apbēru un dievināju
Tik satraucošus vārdus čukstēju tev es
Ar utopisku domu sevi mierināju:
Ir vieta man uz tavas pasaules

Kur vienmēr pļavas zelta krāsās laistās
Un putni nebeidzamo dziesmu dzied
Kur vienmēr varu redzēt tavas acis skaistās
Kur saule spīd un nekad nenoriet

Tās diemžēl bija tikai cerības un sapņi
Bet tavi solījumi vienmēr manās ausīs atskanēs
Es vēl joprojām tevi dievinu un mīlu
Nav tādas varas kas šīs jūtas apslāpēs!!!
Viedokļi par dzejoli
 Gjertruude_Zette  2004-06-03 19:33 
hmmm...
 Marla  2004-06-03 20:56 
klasiski..
 BlackSwan  2004-06-03 23:54 
gliiti savirkneeti vaardi, tomeer nekaa novatoriska. bet kopumaa tomeer man patiik!
 chiekurs  2004-10-03 13:19 
Veel ir kaada miilosha sirc uz shiis pasaules......
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?