atvadu skūpsts

Baltā pūka
tā krīt,krīt -
es jūtu tās pieskārienus,
gribu to satvert,lai paturētu kaut sekundi,
bet mans pieskāriens
laikam bi par karstu.
Tu biji tāpat kā šī baltā pūka-
bet mana karstā sirds tevi biedēja
un palika tikai viegls
atvadu skūpts uz pieres,
tāpat kā baltās pūkas miklās pēdas uz vaiga,
kas liecināja par viņas aiziešanu.
Vienīgi par ko skumstu-
balto pūku ir daudz,
tās krīt,
bet tu esi viens
un tavs atvadu skūpsts vairs nav atkārtojams.