Man tevis pietrūkst,
es tevi uzzīmēšu...
laikam ar melnu tušu...
Palūgšu, lai tu man tici,
bez zvaniem,
bez īsziņu tukšuma.
Bet skaņām
bez tevis trūkst dzidruma.
Es tevi uzzīmēšu
un pazīšu savās domās...
mēs esam tik līdzīgi,
steidzīgi dzerot dzīvi.
Tā garšo pēc šķiršanās,
un man uz lūpām ir tuša.