Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

pēdas

autors: Wendetta [dzejoļi]

Ar dzelošām esības pēdām
Tu bradā manu jau tā – kūstošo dvēseles sniegu!
Un tumsas kvēlojošie spārnu pieskārieni
Ar katru sekundi iztvaicē manu veselo saprātu...

Es iemērcu rokās Tavā dvēselē,
Meklējot pretmīlu.
Taustu un nevaru sataustīt Tavu sirdi!
Apjukusi no Tavas dvēseles saltuma,
Es saprotu, ka Tev nav sirds...

..Pa dzelošām esības pēdām Tu aizej
Pa manu dvēseles izkusušo sniegu...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-06-03 17:37
He, he! Vajag atrast nodarbošanos jebšu kādu mājdzīvnieciņu un tad neviens tavu sniegu nesabojās. Bet vispār ko lai saka, tādu mīlestību laikam man nekad nejust, ja nu vienīgi bibliotēkā. :)
SPACESAFARI	2004-06-03 17:43
Īstenībā aizkustinoši..
Nosleepumiite	2004-06-03 19:53
man patiik..
Wendetta	2004-06-03 20:02
L_Z - biblioteekaa...? :) tad jau Tev vajadzetu vairak graamatinjas saak lasiit.. koa..? :)
Iweta	2004-06-14 21:53
Rinda "es iemeercu rokas tavaa dveeselee", bet viss paareejais gan ir meesls...
crrrrrazyangell	2004-06-16 11:28
ah...itaa romantika... :)) kuustu... :)) iweta-saliidzini ar savu dzeju un tad runaa.. ok? :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!