Bezdibenis

Melns skaistums tumsā spīd
Noslēpums un gotisks tumšums
Smagums kā spalva uzguļas uz pleca
Sarkanas skaistas astes
Gari maigi nagi
Kas mīlot plēš un skrāpē strutojošas brūces
Sikspārņu spārnu vēdas atlaižot matus
Elles karstā elpa maigi dvašo uz vaiga
Dūrē savilktā roka skar manu augumu
Smaidā glāstošā atklātie ilkņi
Es mīlu to
Es alkstu tā
Melns prieks savij manu sirdi
Es krītu un bezdibenis paveras mūsu priekšā
Tur melns sudrabs spīd
Cik skaists tas ir
Es atveru acis brīnumam
Kas ogles melnumā gaiši kvēl
Turi manu roku savās ķetnās
Un mūsu bezdibenis kļūs bezgalīgs