Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sargāšana

Es ceļu pilsētas uz savas plaukstas
No maizes mīkstuma un krellēm,
No šķidra stikla; ledusaukstas
Ir manas rokas – neapdedzinies!
Es nenoliecu galvu savā priekšā,
Tie ezeri ap pilsētām tāpat
No acīm rodas; laižu iekšā,
Lai izšķīst, papīra laiviņas.
Es radu pilsētas priekš visām
Pa nakti pazaudētām lietām.
Es radu pilsētas, un klusām,
Lai citi nedzird, cenšos pasargāt.
Viedokļi par dzejoli
 Grace  2005-01-28 15:10 
Doma un vārdi ļoti patika :))) bet ritms gan vietām biku saļodzījies :)
 Grace  2005-01-28 15:11 
Kopumā diezgan pat baudāmi ;)
 Reivena  2005-01-28 16:25 
Tas par ritmu es tev piekriitu, bet pasha dzejolja maakslinieciskaas izpausmes
liidzeklji ir super
 umberto  2005-01-28 16:29 
..sjitaa meitene pamazaam aug.. uz izskataas ka vinjai saap notiksjana..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?